Homo Novus 2015

Blogs

Homo Novus rudens izrāžu sērijas noslēgums

Ilze Auzāne, laikraksts "Diena" | 07 11 2016 | Raksts

Šīgada rudens izrāžu sērija noslēgsies ar intensīvu programmu, kuras centrā būs viena no aizraujošākajām, bet riskantākajām laikmetīgā teātra stratēģijām – skatītāju līdzdalība, kura Latvijas teātrī joprojām ir reta parādība. “Jau no laika gala esam centušies piedāvāt lietas, kas pie mums nav sastopamas,” piebilst Homo Novus direktore.

Līdz šim Starptautiskais jaunā teātra festivāls bija noticis reizi divos gados kā vienas nedēļas ietvaros koncentrēts pasākums, taču līdz ar šo rudeni tas ir kļuvis par ikgadēju notikumu un izmainījis savu formātu, “izkaisot” laikmetīgā teātra un dejas izrādes trīs mēnešu garumā. Šī gada festivāls iesākās septembrī ar “kolektīvās bezspēcības” mēģinājumu britu rakstnieka un režisora Anta Hemptona izrādē Statisti un noslēgsies 12. novembra pusnaktī ar beļģu mākslinieka Davida Vēbera Krebsa iestudējumu Šovakar jāizslēdz gaismas!.

Pastaiga ūdenī

“Tas ir ļoti interesants virziens laikmetīgajā teātrī, ko nevajadzētu novērtēt par zemu, sakot, ka tās ir amatieru prakses,” par skatītāju līdzdalību izrāžu veidošanā stāsta Gundega Laiviņa. Viņa akcentē, ka aiz katra darba stāv profesionāls mākslinieks, kurš ir veidojis iestudējuma struktūru un kuram ir konkrēta ideja par to, kāpēc viņam ir svarīgi veidot ar apmeklētājiem daudz tiešāku dialogu, turklāt rezultāts šeit ir krietni neparedzamāks nekā tradicionālā izrādē, jo nav iespējams prognozēt, kāds būs līdzdalībnieku pienesums.

Homo Novus rudens izrāžu noslēguma programmā Gundega Laiviņa izceļ vācu dokumentālā teātra kolektīva Rimini Protokoll režisora Daniela Vecela darbu Pastaiga Evrosas ūdenī, kas ir scenogrāfijas, muzikālas partitūras un raidlugas apvienojums, kuras līdzautori ir seši bēgļu puikas no Atēnām. Tā kā šie jaunieši paši nedrīkst ceļot, skatītājiem izrāde ir jānospēlē viņu vietā, sekojot stāstiem un norādēm austiņās. “Tas ir viens no veidiem, kā mēs varam pārvarēt gan sociālo, gan politisko distanci un darīt kaut ko kopā ar svešiniekiem,” uzskata Gundega Laiviņa.

Skarbais poētisms

Šīs nedēļas laikā Latvijas Mākslinieku savienības galerijā būs skatāma britu kompānijas Stan’s Cafe teatrālā izstāde ar nosaukumu Par ikvienu cilvēku visā pasaulē, kurā būs izmantotas divas tonnas rīsu. Savukārt RIXC galerijā būs redzams lielformāta videodarbs Vainpilnās ainavas, ar kuru Rīgā atgriežas “skarbi poētiskais holandiešu mākslinieks, tehnoloģiju meistars Drīss Verhovens, piedāvājot iluzoru tuvības brīdi ar kādu tā sauktās trešās pasaules iedzīvotāju”, raksturo Homo Novus direktore.

Divu vieshoreogrāfu Raduana Mrizigas un Naseras Belazas izrādes 55 un Iemūžinātais laiks reabilitēs misticisma, garīguma un skaistuma dimensiju laikmetīgajā dejā. Savukārt itāļu vizuālā teātra un skaņu māksliniece Frančeska Grilli piedāvās kolektīvās elpošanas performanci Aizmirstot par gaisu. Festivāla pēdējā diena ir ieplānota kā izrāžu, lekciju, darbnīcu un diskusiju platforma, lai sarunātos nevis par to, kādā pasaulē mēs dzīvojam šobrīd, bet – kādā pasaulē mēs gribētu dzīvot nākotnē.

Resursu diktāts

“Šis ir pārejas gads uz ikgadēja notikuma statusu, līdz ar to tas ir mazliet eksperimentāls,” sarunā ar laikrakstu Diena atklāj Gundega Laiviņa.

Šī Starptautiskā jaunā teātra festivāla izkliedēšanās pa visu rudeni ir bijusi saistīta gan ar resursu, gan ar laika trūkumu.

“Mums bija nepieciešams mierīgāks temps, lai atlasītu un noorganizētu programmu,” paskaidro Homo Novus direktore. Jau nākamajā gadā jaunā teātra festivāls atgriezīsies pie ierobežotāka laika rāmja un norisināsies no 1. līdz 9. septembrim.

Gundega Laiviņa atzīst, ka ir dzirdējusi pozitīvas atsauksmes par šī gada formātu no daļas apmeklētāju.
“Cilvēki pauda prieku par to, ka viņiem nav jāizvēlas atsevišķas izrādes no īsā periodā koncentrētā pasākumu blīvuma un ka viņi var bez steigas aiziet un noskatīties visu, radot sajūtu par starptautiskas teātra sezonas norisi, kādas pie mums nav, tomēr sezona un festivāls – tās ir divas atšķirīgas lietas,” uzsver Homo Novus direktore, kura cer nākamgad uz Rīgu atvest laikmetīgā teātra un dejas izrādes arī ārpus festivāla robežām.

Pievienot komentāru